Ko darītu praktiskais latvietis, ja viņam uzdāvinātu vienu kilogramu šitake sēņu?

Latvietis – praktisks, taupīgs un vienmēr atrod veidus, kā visam atrast pielietojumu. Bet ko viņš darītu, ja kāds viņam uzdāvinātu veselu kilogramu svaigu šitake sēņu? Pieņemsim, ka tas notiek pavisam negaidīti – varbūt kaimiņš nolēma izdarīt labu darbu vai tante no laukiem atsūtīja paciņu ar “tām dīvainajām sēnēm”. Kāds būtu tipiskais latvieša plāns?

1. Vispirms pagaršotu – vai nav joki?

Latvietis nekad neko neēd bez pārbaudes. Viņš apgriezīs sēni rokās, apostīs, varbūt pat iedos bērniem vai sunim pagaršot (profilaksei, protams). Kad viņš būs sapratis, ka šitake nav nekāda sēņu pasakas varone, bet gan delikatese, viņš ķersies klāt nākamajam solim.

2. Daļu apēstu uzreiz – jo jāizmēģina!

Pirmais eksperiments noteikti būtu ceptas šitake sēnes ar sīpoliem un krējumu – galu galā, tas ir latviešu zelta standarts sēņu pagatavošanā. Kad viņš sapratīs, ka šitake garšo pēc riekstainas, sulīgas un umami bagātas gaļas alternatīvas, viņš sāks domāt tālāk.

3. Daļu sasaldētu – jo “var noderēt vēlāk”

Nevienu kilogramu labu sēņu nevar vienkārši izlietot vienā dienā. Praktiskais latvietis noteikti daļu sasaldēs, jo ziemā, kad būs auksts un nebūs laika doties uz veikalu, vienmēr varēs izvilkt šitake no saldētavas un pievienot zupai vai sautējumam.

4. Uztaisītu buljonu – jo nekas nevar iet zudumā

Prātīgs latvietis zina, ka īsts buljons veidojas lēni un pacietīgi. Viņš savāks sēņu kātiņus un mazākās sēnes, uzliks uz lēnas uguns un vārs bagātīgu šitake buljonu. Tas būs ideāls pamats zupām un mērces pagatavošanai – īpaši tad, ja kādu dienu gribas "veģetāro skābu kāpostu zupu" ar dziļu, zemes garšu.

5. Izžāvētu un glabātu “nebaltai dienai”

Žāvēšana ir latviešu instinkts. Ja latvietim ir pirts, krāsns vai pat elektriskais dehidrators, tad dažas šitake noteikti tiks izžāvētas. Jo kas var būt labāks par iespēju nākotnē uztaisīt zupu, kurā pietiek pievienot tikai sauju žāvētu sēņu un iegūt bagātīgu garšu?

6. Padalītos ar radiniekiem – jo nevar visu apēst viens

Ja ciemos atbrauks mamma vai ome, tad viņas noteikti dabūs nogaršot šitake. Un, iespējams, ome paziņos, ka agrāk jau nekas tāds nebija un ka "īstās sēnes ir gailenes un baravikas”, bet tad pagaršos un teiks: "Nu, šitās jau arī tīri neko".

7. Pamēģinātu iestādīt pats – jo latvietis eksperimentē

Pēc tam, kad šitake būs izmēģinātas dažādos veidos, praktiskais latvietis sāks domāt – varbūt var izaudzēt pašam? Viņš ielīdīs internetā, atradīs rakstus par šitake audzēšanu uz baļķiem, un, ja būs pieejama kāda veca kļava vai ozols, pilnīgi iespējams, ka pēc dažiem mēnešiem dārzā parādīsies pirmie eksperimentālie šitake baļķi.

Secinājums: šitake pazūd ātrāk nekā domāts!

Lai gan sākumā var šķist, ka kilograms sēņu ir daudz, īstenībā tās ļoti ātri pazudīs virtuvē, pārvēršoties par zupām, mērču pamatiem, eksperimentiem un nākotnes krājumiem. Praktiskais latvietis neko nelaiž vējā, un arī šitake tiks izmantotas līdz pēdējai sēnītei.

Un galu galā – ja viņš būs īsts sēņu fans, tad nākamajā rudenī, ejot uz mežu lasīt baravikas, viņš noteikti pie sevis padomās:"Hmm, varbūt tomēr vajadzēja pasūtīt vēl vienu kilogramu šitake?" 🍄😄